2023. Saņemti pirmie elektroautobusi un uzsākti pirmie pasažieru pārvadājumi. Būtiskas izmaiņas piedāvātajā biļešu klāstā un cenās. Rīgas satiksmei 20 gadi. Atjaunota 11. tramvaja maršruta kustība Ausekļa iela – Mežaparks.

2022. Noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par 2 nozīmīgu projektu īstenošanu. Rīgas satiksme ir novērtējusi savas iespējas iziet kapitāla tirgū un Vērtspapīru smilškastē tika saņemts ekspertu novērtējumu kā labi organizēts uzņēmums.

2021. Rīgas elektriskajam tramvajam 120. Koda biļešu ieviešana.

2020. Pilnībā rekonstruētas vienas no lielākajām RP SIA Rīgas satiksme vilces apakšstacijām:  Nr.9 (Dainas ielā 2) un Nr.26 (Lāčplēša ielā 79A). Apakšstacijās uzstādītas modernas enerģijas sadales iekārtas, jauna tipa sausie transformatori, pilna perioda taisngrieži,  modernizētas visas vadības un signalizācijas ķēdes. Apakšstaciju nepārtrauktas darbības drošums palielināts vairākas reizes.

2020. Ceļu saimniecība veikusi tramvaja sliežu ceļu atjaunošanas remontu 2.528 km kopgarumā. Pavisam strādāts 59 sliežu ceļu līkņu, taisno posmu, sliežu pārmiju un sliežu krusteņu atjaunošanas objektos, tostarp iebūvētas divasmeņu sliežu pārmijas tramvaju apgriešanās lokā Ropažu ielā.

2020. Gādājot par pasažieru drošību Covid-19 pandēmijas laikā, RP SIA Rīgas satiksme visa gada laikā veikusi pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, t.sk. regulāri dezinficēti sabiedriskie transportlīdzekļi, pārkārtota pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas kārtība, transportlīdzekļu vadītāju kabīnes un Klientu apkalpošanas centros darba vietas aprīkotas ar aizsargstikliem, sabiedriskajā transportā marķētas sēdvietas, monitorēts sabiedriskā transporta piepildījums un pasažieru plūsmas, transportlīdzekļu monitoros izvietoti un atskaņoti informatīvie aicinājumi pasažieriem.

2020. Jaunā dizainā noformēti RP SIA Rīgas satiksme mācību transportlīdzekļi: viens tramvaja vagons, divi trolejbusi un viens autobuss.

2020. 20. martā 4. trolejbusa maršrutā sāk kursēt pirmie ar ūdeņradi darbināmie trolejbusi.

2020. Vienības gatvē 6, līdzās 2. trolejbusu parkam, testa režīmā sāk darboties Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes un uzglabāšanas stacija. Tā ierīkota starptautiskā projekta “H2Nodes” ietvaros.

2019. Tramvaja pieturvietās tiek izvietoti pirmie elektroniskie sabiedriskā transporta kustības reāllaika tablo.

2017.  Uzsākta ūdeņraža ražotnes stacijas celtniecība Vienības gatvē 6 blakus 2. trolejbusu parkam. 

2017.  Saņemti jauna dizaina Solaris Urbino autobusi ar modernizētu virsbūvi.

2016. No 1. jūlija Rīgā kursē tikai zemās grīdas trolejbusi 

2016. Noslēgts līgums ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi. 

2015. Rīgas satiksme sadarbībā ar nodibinājumu Latvijas Industriālā mantojuma fonds izdod Andra Biedriņa un Edvīna Liepiņa grāmatu Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām.

2014. Saņemti pirmie jaunie Škoda 27Tr trolejbusi.

2014. Saņemti pirmie jaunie Solaris Urbino 18 autobusi.

2013. Brīvības ielā 191 atklāts zemās grīdas tramvaju tehniskās apkopes un remonta cehs.

2013. RP SIA Rīgas satiksme noslēdz līgumu ar konkursu uzvarētājiem - uzņēmumu Škoda Electric - par 125 jaunu trolejbusu Škoda 27Tr piegādi un līgumu ar Solaris Bus&Coach S.A. par 175 jaunu autobusu Solaris Urbino piegādi.

2013. Ieviesti bezskaidras naudas norēķini par Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu izmantošanu.

2012. Saņemti seši četru posmu zemās grīdas tramvaji Škoda 15T1. 

2011. Rīgas dome ar RP SIA Rīgas satiksme  noslēdz pasūtījuma līgumu Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kas paredz pilsētas nozīmes maršrutu tīklā integrēt arī pārvadājumus ar mikroautobusiem. 

2011. Ieviesta nakts satiksme piektdienu un sestdienu vakaros 10 maršrutos no Centrālās stacijas.

2010. Slēgts 4. tramvaju depo Tipogrāfijas ielā 1. 

2010. Čehijas firma Škoda Transportation 5. tramvaju depo piegādā pirmos zemās grīdas tramvajus Škoda 15T.

2009. Rekonstruēti tramvaja sliežu ceļi 11. novembra krastmalā, izbūvējot tos no dzelzsbetona plātnēm ar zemajām B1 sliedēm.

2009. Izmantojot dīzeļdzinējus, 8. un 9. maršruta trolejbusi sāk kursēt līdz Stacijas laukumam.

2009. Noslēdzas 150 pasūtīto Škoda 24Tr Irisbus trolejbusu saņemšana.

2009. Rīgas sabiedriskajā transportā ieviesta vienota elektroniskā biļete jeb e-talons.

2008. Modernizēti tramvaja sliežu ceļi Brīvības un K.Barona ielu krustojumā, uzstādot jauna tipa sliežu pārmiju ar elektronisku vadības un kontroles iekārtu, uzbūvēts jauns sliežu ceļš iebraukšanai 5. tramvaju depo.

2008. RP SIA Rīgas satiksme noslēdz līgumu ar Čehijas firmu Škoda Transportation par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

2007. Pēc rekonstrukcijas atklāts 7. autobusu parka remonta komplekss Vestienas ielā 35.

2005. Noslēdzas veco Ikarus autobusu izmantošana.

2005. Izveidots apvienotais pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums RP SIA Rīgas satiksme, iekļaujot tajā uzņēmumus SIA Rīgas satiksme, SIA Tramvaju un trolejbusu pārvalde, SIA Rīgas autostāvvietas un SIA Rīgas domes autobāze.

2003. Parakstīts līgums ar Ungārijas uzņēmumu Ganz Transelektro Traction Electrics par 100 jaunu trolejbusu piegādi.

2003. Apvienojot autobusu parkus Imanta un Tālava, izveidota SIA Rīgas satiksme.

2002. Nodots ekspluatācijā pēdējais no 190 TTP Galvenajās darbnīcās renovētajiem tramvaja vagoniem T3A.

2001. Uzsākta sabiedriskā transporta kustības sarakstu izvietošana pieturvietās.

2000. Sāk kursēt pirmie seši jaunie Čehijas firmas Škoda būvētie trolejbusi 15TRM.

1998. TTP uzsāk tramvaja vagonu T3 modernizācijas programmu.

1998. Sāk kursēt pirmie deviņi jaunie Čehijas firmas Škoda būvētie trolejbusi 14TRM.

1997. Rīgas autobusu parki saņem jaunos Mercedes Benz markas pilsētas autobusus.

1993. Izveidots Rīgas pašvaldības uzņēmums Tālava un Rīgas pilsētas valdes SIA Rīgas autostāvvietas.

1992. Izveidots Rīgas pašvaldības uzņēmums - Autobusu parks Imanta.

1989. Saņemti pirmie jaunā modeļa Škoda 15TR  trolejbusi.

1989. TTP sāk izmēģināt RVR būvēto eksperimentālo tramvaja vagonu TR1.

1989. Saņemti 42 jaunā modeļa Tatra T3M  tramvaja vagoni.

1986. Atklāts 24. trolejbusu maršruts Inženieru iela-AS Dzintars.

1985. Atklāts 22. trolejbusu maršruts Centrālā stacija-Pļavnieki un 23. trolejbusu maršruts Centrālā stacija-Purvciems.

1984. Atklāts 4. tramvaju maršruts Imanta-Čiekurkalns.

1983. TTP saņem pirmos piecus jaunā modeļa Škoda 14TR Čehoslovākijā būvētos trolejbusus.

1982. Par godu Rīgas tramvaja simtgadei TTP darbnīcās rekonstruēts (uzbūvēts) Retro tramvajs.

1981. Tramvaju satiksmē izmēģinājuma kārtā tiek ieviesti trīs vagonu tramvaju sastāvi.

1979. TTP saņem no Čehoslovākijas pirmos 8 trīsdurvju trolejbusus Škoda TrH.

1979. Atklāts 18. trolejbusu maršruts Centrālā stacija-Mežciems.

1978. Atklāts 2. tramvaju maršruts Centrāltirgus-Tapešu iela, kas ir pagarinājums tramvaja līnijai Centrāltirgus-Zasulauks.

1978. Sāk kursēt teicamas apkalpošanas kultūras jeb firmas tramvaji un trolejbusi – Rīga, Vecrīga, Daugava, Dzintars.

1974. TTP saņem pirmos divus Čehoslovākijā būvētos tramvaja vagonus Tatra T3. 

1973. Uzsākta sakabināto trolejbusu (trolejbusu vilcienu) ieviešana satiksmē.

1968. Nodots ekspluatācijā 2. trolejbusu parks Pārdaugavā – Jelgavas ielā 37.

1968. Atklāj 15. trolejbusu maršrutu Inženieru iela-Bultu iela.

1965. Uzsākta trolejbusu satiksme pa Suvorova (tag. Marijas) ielu.

1965. Demontēti tramvaja sliežu ceļi Pērnavas un Suvorova (Marijas) ielā.

1964. Atklāts 11. trolejbusu maršruts Centrālais tirgus-Akadēmijas iela un 12. trolejbusu maršruts Līvciema iela-Raiņa bulvāris.

1962. TTP saņem jaunā modeļa RVR-6 tramvaja motorvagonus.

1962. Sākas pāreja uz bezkonduktoru biļešu pārdošanas sistēmu pilsētas elektrotransportā.

1961. Atklāts 9. trolejbusu maršruts Raiņa bulvāris-Buļļu iela.

1961. 4. trolejbusu maršruts pagarināts līdz Šmerlim. 

1960. Sāk kursēt Čehoslovākijā būvētie trolejbusi Škoda 8Tr.

1960. Atklāts 8. trolejbusu maršruts Raiņa bulvāris-Ābolu iela.

1958. Atklāta tiešā tramvaju satiksme uz Mežaparku pa jauno ceļa pārvadu pie Brasas dzelzceļa stacijas.

1958. Nodota ekspluatācijā 6. trolejbusu līnija Klīniskā slimnīca-VEF. 

1957. Pabeigta 6. tramvaju maršruta dubultsliežu ceļa būve līdz Šmerlim.

1957. Nodota ekspluatācijā 5. trolejbusu līnija Stadions Daugava-Lauvas iela. 

1956. TTT Galvenajās darbnīcās uzbūvēts pirmais četrasu tramvaja motorvagons RT-56.

1954. Tramvaju un trolejbusu tresta (TTT) Galvenajās darbnīcās uzsākta trīsasu savienoto tramvaja vagonu sērijveida būve.

1954. Uzsākta tramvaja motorvagonu MTV-82 pārbūves (sašaurināšanas) programma.

1951. Pasažieru pārvadāšana ar autobusiem Rīgas pilsētas teritorijā no RSTT tiek nodota Rīgas Autobusu parkam.

1951. Iepriekšējo 11 maršrutu vietā tramvaji sāk kursēt 8 apvienotos maršrutos, un līdzās radiālo maršrutu sistēmai sāk pastāvēt diametrālā.

1950. Atklāts 4. trolejbusu maršruts Dzelzceļa stacija-21. jūlija (tag. Zemitāna) laukums.

1948. Pabeigta loka līniju izbūve visu tramvaju līniju galapunktos.

1948. Atklāts Trolejbusu parks Ganību dambī 32.

1948. RSTT uzbūvē un atklāj 2. trolejbusu līniju Dzelzceļa stacija-Sarkandaugava.

1947. Atklāta trolejbusu izmēģinājuma līnija Gaisa tilts-Brasas stacija un pirmā trolejbusu līnija Ģertrūdes iela-Jūras osta (Viestura dārzs).

1946. RSTT Galvenajās darbnīcās uzbūvēts pirmais savienotais tramvaja vagons (Nr.500).

1946. Nodibināts 1. Rīgas autobusu parks.

1945. Atjaunoti tramvaja sliežu ceļi Revolūcijas (tag. Matīsa) ielā un atklāts 2. tramvaju maršruts.

1944. Rīgas Satiksmes un transporta trests (RSTT) atjauno tramvaju un autobusu satiksmi Brīvības ielā.

1940. Nodoti ekspluatācijā 25 uz angļu firmas Leyland Motors Ltd. šasijām a/s Vairogs būvētie pilsētas satiksmes autobusi.

1939. Nodota ekspluatācijā jaunbūvētā galveno darbnīcu ēka Brīvības ielā 179 (tag. 5. tramvaju depo teritorijā).

1938. Rīgas pilsēta pārņem 21. autobusu līniju, kurā uzsāk ekspluatēt 13 jaunos Saurer dīzeļautobusus.

1937. Autosatiksmes uzņēmums J.Lācums un B.Izmailovičs laiž apgrozībā modernus plūdlīnijas autobusus, kas būvēti uz zviedru Volvo fabrikas Buldoga tipa šasijām.

1935. 11. tramvaja viensliežu līnija posmā Brasa-Mežaparks pārbūvēta par divsliežu līniju un novirzīta pa Kokneses prospektu līdz Zooloģiskajam dārzam.

1934. Nodota lietošanā jaunā Rīgas autoosta, un uz to pārcelti pilsētas satiksmes autobusu maršrutu galapunkti.

1934. Izveidota Rīgas pilsētas Būvju valdes Satiksmes direkcija.

1931. Beidzas Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrības koncesijas līgums, un tiek uzsākta Rīgas ielu dzelzceļu uzņēmuma pārņemšana pilsētas rīcībā.

1930. Atklāta visu tramvaja līniju satiksme pa jaunbūvēto Centrāltirgus tramvaja līniju.

1929. Atklāta pirmā pilsētai piederošā 23. autobusu līnija Viesturdārzs-Ģertrūdes iela.

1927. Saņemti un nodoti lietošanā 30 jauni Ragheno firmā Beļģijā būvēti tramvaju motorvagoni un 40 jauni Latvijā būvēti piekabināmie vagoni.

1927. Nodota lietošanā jaunā tramvaja līnija no Fēniksa fabrikas (vēlākā RVR) līdz Lielajam Šmerlim, un atklāta tramvaju satiksme 12. līnijā Daugavmala-Šmerlis.

1926. Nodots lietošanā tramvaju depo Ganību dambī (uzbūvēts 1914.-1915. gadā).

1924. Privātuzņēmēji Rīgā uzsāk regulārus pasažieru pārvadājumus vairākos autobusu maršrutos.

1922. Atklāta jauna tramvaja līnija no Daugavmalas pāri vecajam dzelzceļa tiltam uz Šoneru ielu (tag. Uzvaras bulvāri).

1921. Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrība atjauno bijušā zirgu dzelzceļa depo ēkas Aleksandra (tag. Brīvības) ielā 110 (pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas) un pārceļ uz turieni sabiedrības galveno biroju.

1920. Pēc atjaunošanas darbiem atsākta pasažieru pārvadāšana 4. tramvaju līnijā Daugavmala-Rēveles iela.

1915. Pēc Krievijas militāro iestāžu pavēles sākas Rīgas ielu dzelzceļu iekārtu un ritošā sastāva rekvizēšana un evakuēšana, kuras dēļ tiek pārtraukta kustība 8 tramvaja līnijās.

1913. Nodoti lietošanā Krievu-Baltijas vagonu fabrikā uzbūvētie 10 jaunie tramvaja motorvagoni un 20 piekabināmie vagoni.

1911. Ieviesta Rīgas tramvaja līniju (maršrutu) numerācija.

1910. Nodotas ekspluatācijā divas tramvaja līnijas: Kara hospitālis-Ķeizarmežs (tag.Mežaparks) un Armisteda bērnu slimnīca-Bišumuiža.

1910. Nodoti lietošanā pēdējie seši no fabrikā Dvigatel un Krievu-Baltijas vagonu fabrikā pasūtītajiem 12 piekabināmajiem tramvaja vagoniem.

1909. Uzsākti Rīgā pirmie regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem.

1907. Pirmie taksometri Rīgā - Eižens Feitelbergs saņem pilsētas valdes atļauju pasažieru pārvadāšanai ar trim automobiļiem.

1905. Nodoti lietošanā fabrikā Fēnikss uzbūvētie 15 jaunie tramvaja motorvagoni ar palielinātām platformām.

1903. Pabeigta Torņakalna tramvaja depo ēku būve, un tur novietoti Pārdaugavas līniju tramvaja vagoni.

1903. Nodota ekspluatācijā tramvaja līnija Daugavmala-Bērnu slimnīca.

1902. Krievu-Baltijas vagonu fabrikā 48 bijušie zirgu tramvaja vagoni pārbūvēti par elektriskā tramvaja piekabināmajiem vagoniem.

1902. Atklāta elektriskā tramvaja satiksme pa Pontonu tiltu uz Pārdaugavu.

1901. Atklāta elektriskā tramvaja satiksme septiņās līnijās: Aleksandra (tag. Brīvības) ielā; no Lielā pumpja Aleksandra (tag. Brīvības) ielā pa Rēveles (tag. Tallinas) un Miera ielu līdz Lielajiem kapiem; Suvorova (tag. K.Barona) ielā līdz Bruņinieku ielai; Marijas ielā pa Stabu un Avotu ielām līdz Pērnavas ielai; Nikolaja (tag. K.Valdemāra) ielā pa Ganību dambi līdz Elevatora dzelzceļam; Maskavas ielā līdz Sūkņu stacijai; Riņķa līnijā apkārt Vecpilsētai pa Daugavmalu, Kārļa (tag. 13. janvāra) ielu, Teātra (tag. Aspazijas) un Basteja (tag. Zigfrīda Annas Meierovica) bulvāri.

1901. Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrība uzbūvē tramvaju depo Aleksandra un Fridriha ielā. 

1900. Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrība uzsāk sliežu ceļu būvniecību piecās tramvaja līnijās, kā arī spēkstacijas un depo ēku celtniecību.

1900. Rīgas pilsētas valde noslēdz koncesijas līgumu ar Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrību par elektriskā tramvaja ierīkošanu un ekspluatāciju Rīgā.

1888. Rīgas zirgu ielu dzelzceļu akciju sabiedrība uzsāk zirgu tramvaja satiksmi Suvorova (tag. K.Barona) ielas līnijā.

1885. E.L.Dipona zirgu ielu dzelzceļa uzņēmums uzsāk zirgu tramvaja satiksmi Marijas ielas līnijā.

1884. Rīgas pašvaldība izmēģinājuma veidā uzsāk pasažieru pārvadājumus pār Daugavu – trīs maršrutos sāk kursēt pirmie pieci pēc Rīgas valdes pasūtījuma būvētie tvaikoņi – A, B, C, D un E.

1882. Atklāta zirgu ielu dzelzceļu kustība trīs līnijās: no Teātra (tag. Aspazijas) bulvāra pa Aleksandra (tag. Brīvības) ielu uz Lielo pumpi (tag. Brīvības un Tallinas ielu krustojums); pa Teātra (tag. Aspazijas) bulvāri un Kārļa (tag. 13. janvāra) ielu līdz tiltam; no tilta pa Daugavmalu, Maskavas ielu līdz Daugavpils ielai.

1882. Rīgas pilsētas valde noslēdz ar E.L.Diponu Līgumu par zirgu ielu dzelzceļu līniju ierīkošanu un uzturēšanu Rīgas pilsētā, kas kļūst par pamatu turpmākajai zirgu dzelzceļa darbībai.

1880. Uzņēmējs Hartmanis izveido pirmo zirgu omnibusa maršrutu Pārdaugavā: Plostu tilts-Cementa fabrika.

1874. Rīgas rāte noslēdz pirmo līgumu ar E.L.Diponu par Rīgas zirgu tramvaja būvniecību un ekspluatāciju.

1874. Teodors Kazaks atklāj regulāru zirgu omnibusu satiksmi trīs maršrutos.

1871. E.L.Dipons iesniedz Rīgas rātei lūgumu piešķirt koncesiju pasažieru zirgu dzelzceļu būvniecībai pilsētā.

1852. Rīgas rāte piešķir Burharda Fajena firmai monopoltiesības cilvēku un preču transportēšanai pāri Daugavai pie Rīgas.

1852. Sāk kursēt pirmais zirgu omnibuss maršrutā Rātslaukums-Pēterburgas priekšpilsēta (darbību pārtrauc 1853. gadā).